Stenfordas universitātes pētījums “Kāpēc Valdorfskolas izglītības pieeja strādā”

Jaunumi Stenfordas universitātes pētījums “Kāpēc Valdorfskolas izglītības pieeja strādā” 21. augusts, 2025.  Vairāku gadu garumā veiktais Stenfordas Universitātes pētījums sniedz pārliecinošus pierādījumus tam, ka Valdorfa izglītība izceļas visās jomās.  Gatavi dzīvei, ne tikai testiem Valdorfa izglītības mērķis nav tikai akadēmiski rezultāti — tā attīsta domāšanu, jūtas, radošumu, kustību un sociālās prasmes, veidojot līdzsvarotu, dzīvei gatavu personību. Akadēmiskā izcilība savā laikā Lai gan lasīšanas un rakstīšanas apguve tiek uzsākta mierīgi, bērna attīstībai atbilstošā tempā, Valdorfa skolu skolēni pamatskolas beigās pārspēj vienaudžus standarta testos. Tas apgāž mītu, ka vēlāk uzsākta mācīšanās nozīmē sliktākus rezultātus. Bagāta, dzīva mācību programma Stenfordas pētījums īpaši izceļ Valdorfa galveno mācību bloku sistēmu, kur apvienojas māksla, kustība, rokdarbi, praktiskā dzīve un daba. Tie nav stundu papildinājumi — tā ir mācīšanās būtība, kas rosina iztēli, dziļumu un prieku. Stipras attiecības, kas notur Valdorfa skolās skolotājs pavada klasi vairākus gadus, veidojot dziļu uzticēšanos un emocionālu stabilitāti — pamatu bērna drošībai un attīstībai. Attīstībai atbilstošs ritms Rūdolfa Šteinera pedagoģija balstās uz bērna iekšējo briedumu. Mācību saturs tiek dots īstajā brīdī – tad, kad bērns tam ir gatavs. Šī pārdomātā pieeja veicina interesi, izturību un izteiktu vēlmi mācīties visa mūža garumā. Mierīga, sirsnīga vide Pētījumā uzsvērts, ka Valdorfa klasēs valda dabiskums, siltums, ritms un sadarbība. Tā ir no ekrāniem brīva vide, kur disciplīna balstās uz cieņpilnu vadību un saskaņotu dienas kārtību. Tas mazina uzvedības problēmas un stiprina sociālās prasmes. Iesaistīšanās un emocionālā labklājība Valdorfa skolas skolēni, salīdzinājumā ar vienaudžiem, ir mierīgāki, sociāli atvērtāki un motivētāki, ar retākiem disciplīnas pārkāpumiem un augstāku emocionālo iesaisti. Ko tas nozīmē vecākiem? Šis pētījums pierāda: holistiska, attīstībai atbilstoša un cilvēcīga izglītība nav kompromiss – tā ir priekšrocība. Ja Tu uzskati, ka skola nav tikai vieta “zināšanu ieguvei”, bet vide, kur veidojas cilvēks, tad šis pētījums apstiprina – Valdorfa izglītība darbojas. Un mēs Ogres Baltajā Valdorfa skolā to redzam katru dienu. Links uz pilno pētījumu angļu valodā – https://ej.uz/cms5

Vairāk nekā mācības: Valdorfa izglītība – visaptveroša attīstība harmoniskai bērnībai

Jaunumi Vairāk nekā mācības: Valdorfa izglītība – visaptveroša attīstība harmoniskai bērnībai Valdorfa izglītības kustība veido starptautisku tīklu, kurā atsevišķas Valdorfa skolas ir autonomas un piedalās vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā tīkla līmenī.  Kopēja izpratne un savstarpēja apmaiņa reģiona, valsts vai starptautiskā mērogā stiprina katras skolas darbību. Šāda izpratne par dalību plašākā kontekstā var izpausties, veidojot partnerību ar skolām citās valstīs, kā arī palīdzot skolām to iedibināšanas laikā vai tām, kas saskaras ar grūtībām. Skolotāju, vecāku vai skolēnu pārstāvju piedalīšanās reģionālās, nacionālās un starptautiski organizētās sanāksmēs, kā arī tālākizglītībā un konferencēs ir arī daļa no šī konteksta. Vienam otra apzināšanās, kā arī būt harmonijā ar galvenajām iezīmēm veido iekšējo sasaisti; kamēr izolācija, nišas esamība un nevēlēšanās sadarboties traucē to. Tas ietver arī to, ka Valdorfa skolas saredz un identificē sevi kā daļu no sociālā konteksta savā apkārtnē un sabiedriskajā dzīvē. Skolas identitāte Katra skola ir unikāla. Tās identitātes pamati ir tas, kā tā pastāv, ar visām tās īpašajām iezīmēm, ieguvumiem un attīstības iespējām. To nosaka tās attīstības vēsture, tās atrašanās vieta un reģions, vecāki-dibinātāji un skolotāji, kuri iespaido skolas organismu. Turklāt skolas identitāte balstās izglītošanas mākslas- valdorfizglītības, ko ieviesa Rūdolfs Šteiners, pielietojumā. Cik lielā mērā šāda izglītības māksla, kā to raksturojis un aprakstījis Rūdolfs Šteiners, var sekmīgi īstenoties praksē un kā tā atspoguļojas klasē un skolotāju darbā, ir atkarīgs no apstākļiem katrā skolā. Tas attiecas uz pedagoģiju, kā skolotājs darbojas ar skolēniem, mācīšanas metodiku, skolotāja apiešanos ar saturu, un kā pasniedz mācāmo materiālu (vielu). Vienlīdz svarīgs jautājums par to, vai tiek pielietoti šīs izglītības mākslas mācību metodoloģijas pamatvirzieni; un, visbeidzot, vai šī metodoloģija tiek piemērota vecumam atbilstošā veidā, kā to saprot ar cilvēkbūtnes antroposofiskais skatījums. Svarīgi ir tas, ka katrai skolai jārīkojas radoši un atbildīgi ar šeit minētajām jomām. Iepriekšminētais veido lielāko daļu skolas identitātes, ko papildina tas, ko var uztvert kā iekšējo nozīmi* ikvienā skolotājā un skolotāju kolēģijā. (*iekšējā nozīme= iekšējā motivācija, izpratne) Skolas identitāti noteiks tas, cik lielā mērā vairākums skolotāju ir strādājuši pie atvērtības un tālākas pašizglītošanās centieniem ar antroposofijas palīdzību. Darba prieks, dziņa izprast cilvēkbūtni kā izglītības pamats un sadarbība ar vecākiem veido katras skolas individuālo gaisotni un ir tās iekšējā izpausme, ko parasti uztver kā skolas garu. Pamatprogramma Mācību programma nav patvaļīga, bet ir Valdorfa izglītības sastāvdaļa. Tā iezīmē būtiskākās mācību vadlīnijas, kuru piemērošana atbilstoši vecumam veicina bērnu un jauniešu attīstību, pateicoties tai piemītošai atkārtotai atspoguļošanai un priekšmetu caurviju izkārtojumam vairāku gadu garumā saistītos lokos. Tā nepārtraukti tiek attīstīta, ņemot vērā ģeogrāfisko un kultūras telpu, kā arī politisko, vispārējo un globālo attīstības virzienu laika gaitā. Katra skola atrodas kādā kulturālā, ģeogrāfiskā un politiskā telpā. Tas ietekmē to, kā mācību programma ir salāgojama ar Rūdolfa Šteinera ieteikumiem par klases iekārtojumu un skolu arhitektūru, lai izveidotu katrai klasei īpaši piemērotu atmosfēru. Katram reģionam un valstij ir sava pieeja pasaules vēsturei, kas ir tās unikālās vēstures rezultāts un arī ietekmē mācību programmu. Katra skola ir jāapmierina vietējo izglītības pārvalžu atbildīgo iestāžu noteiktās prasības. Piemēram, tas, cik lielā mērā valsts mācību programmas prasības ir iekļautas Valdorfa skolas mācību programmā, ir atkarīgs no katras valsts politikās situācijas. Arī Rūdolfa Šteinera mācību stundu specifikāciju izmantošana, kas, piemēram, vairāk attiecas uz rietumu kultūras vērtībām, var būt papildinātas vai aizstātas ar atbilstošu citu kultūras saturu, kas ir līdzvērtīgs, ja vien tiek saglabāta izglītojošā iedarbība. Attiecīgi var organizēt svešvalodu mācīšanu daudznacionālajās valstīs. Rūdolfa Šteinera specifikācijas attiecībā gan uz vispārīgo metodiku, gan mācību metodiku un dažādu valodu kvalitatīvais raksturojums ir noteicošais. Valstīs, kurās blakus pastāv vairākas reliģijas, tās skolā atspoguļo skolas tradīcijās(paražās) un svētkos. Iepriekš saskaņojot ar vecākiem, reliģijas stundas var būt veidotas saskaņā ar viņu konfesiju vai ārpuskonfesionālas. Daudzās valstīs pastāv valsts prasības, kas ietekmē izglītības programmu un ir pretrunā ar izpratni par bērnu attīstību valdorfizglītības jomā. Tās rindojas no agra skolas sākuma līdz dažādām pāragrām akadēmiskajām mācībām. Katrā skolā atrodami risinājumi, veidi un kompromisi, kas saglabā valdorfizglītības garu, vienlaicīgi ievērojot likumā noteiktās prasības. Šādās konfliktējošās prioritātēs ir svarīgi radīt produktīvu iespējamā un ideālā saplūšanu, lai radoši strādātu un atbalstītu bērna attīstību mācību programmā. Attiecības starp skolotājiem un skolēniem. Attiecības ar pasauli. Bērna attīstība un skolas mācības tiek īstenotas, balstoties uz bērna uzticēšanos attiecībās ar skolotājiem, ar apkārtējo telpu un bērna uztveri par pasauli. Valdorfa skolotājiem ir īpaša atbildība par to, lai šīs attiecības būtu dzīvības pilnas. Pusaudža gados attiecības mainās, jo tagad no mācību priekšmetu perspektīvas uzmanības centrā ir tikšanās ar pasauli un iesaistīšanās tajā, lai iedrošinātu skolēnus veidot pašiem savus spriedumus, motivēt empātiju un neatkarīgu rīcību. Šeit ir ļoti svarīgi, lai vidusskolas skolotājiem, līdz ar viņu piemērotību mācīt savu tēmu, būtu spēja sadarboties ar jauniešiem tā, lai viņi atpazītu to, ko viņi vēlas, un attīstīt drosmi vadīt attiecīgi savu biogrāfiju. Stundas ir veiksmīgas, ja tās jauniešos pamodina tālāk-sniedzošus jautājumus, un viņos neattīstās un neparādās neieinteresētība, bet patiesa interese par līdzcilvēkiem un pasauli. Skola atrod risinājumus un veidus, kā uzturēt līdzsvarotas attiecības starp spiedienu būt veiksmīgam, gatavojoties eksāmeniem, un prasībām veselīgai garīgajai un fiziskajai attīstībai. Mākslinieciskais Viens no valdorfizglītības neapstrīdāmiem mērķiem ir apvienot izglītību ar dzīvi, nevis ar abstraktu zināšanu uzkrāšanu. Skola ir izpildījusi izglītojošo uzdevumu tikai tad, ja skolēna vēlākā dzīvē, pēc skolas beigšanas, viņa cilvēcība ir atvērta spēcīgai domāšanai, jūtām un gribai. Veids, kādā šīs spējas saistās viena ar otru, nosaka, vai cilvēks spēs sekot savam paša ceļam. Tas, vai un kā šīs spējas tiek integrētas cilvēka “ES”, ietekmēs cilvēka neatkarību. Šajā sakarā mākslinieciskā mācīšana ir svarīgs instruments. Tā nozīmē vairākas lietas: Skolotāji paši kopj kādu mākslas formu; viņiem pašiem jāīsteno kāda mākslas forma. Viņi savā stundās izmanto mākslinieciskas metodes (glezniecību, zīmēšanu, recitāciju, mūziku, utt.). Pašas mācību stundas ir mākslinieciskas savā oriģinalitātes, tēlainības un radošuma izteiksmē, kā arī ar hronoloģiskās progresijas struktūru, ko skolēni uztver ar dzīvu pārmaiņu no dziļākās uzmanības uz atslābināšanos starp uzdevumiem. Šis mākslinieciskais raksturs stundas uzbūvē veido valdorfizglītības būtību. Skolotāji cenšas radīt atbilstošu estētisko vidi skolā un klasē, jo tai ir neapzināta ietekme uz skolēnu noskaņojumu.   Mākslinieciski veidojot stundas, ceļš ir mērķis, jo tas ir dzīvs kā pati māksla. Tā darot, skolotāji cenšas attīstīt savus pašu paņēmienus un cik vien iespējams izvairīties no gatavām metodēm. Šeit

Iepazīstina skolēnus ar savu valstu tradicionālajām lietām

Iepazīstina skolēnus ar savu valstu tradicionālajām lietām Iepazīstina skolēnus ar savu valstu tradicionālajām lietām Iepazīstina skolēnus ar savu valstu tradicionālajām lietām Šodien abi skolas brīvprātīgie – Amandīne un Erkans iepazīstināja skolēnus ar savu valstu tradicionālajām lietām. Bērni izmēģināja dziedāt franču un turku valodā, kā arī dažas turku spēles. 7 8