Katra diena sākas ar galveno stundu – intensīvu, tematisku mācību posmu (3–4 nedēļu garumā), kurā tiek padziļināti apgūta kāda joma: piemēram, latviešu valoda, matemātika, fizika vai vēsture.
Šīs tēmas bērns iepazīst ne tikai caur faktiem, bet arī caur mākslu, stāstu, kustību, zīmējumu, praktiskiem darbiem. Tas padara mācību vielu dzīvu un atmiņā paliekošu.
Saskaņā ar attīstības posmiem Valdorfa pedagoģijā bērna attīstību iedala trīs galvenajos posmos:
Piemēram, bērni sāk apgūt lasīšanu un rakstīšanu tikai tad, kad viņi tam ir bioloģiski un emocionāli nobrieduši — ne agrāk, ne vēlāk, bet īstajā laikā.
Zīmēšana, gleznošana, dziedāšana, kustību māksla (eiritmija), teātris un rokdarbi nav papildinājums – tie ir integrēta mācību procesa daļa. Zināšanas iegūst formu, krāsu un sajūtu – tā kļūst dziļi personiskas un noturīgas.
Tā vietā, lai bērnam “iestāstītu”, Valdorfa skolā bērnu uzaicina piedzīvot, domāt, sajust un pašam secināt. Šādi aug cilvēks, kas ne tikai zina, bet spēj arī domāt, rīkoties un just.
Caur mākslu, stāstiem un praktiskām nodarbībām mēs veicinām bērnu spēju domāt ārpus rāmjiem un radīt jaunas idejas.
Mēs palīdzam bērniem veidot kritisko domāšanu un dziļāku izpratni par pasauli caur pētīšanu, diskusijām un pieredzi.
Mācoties kopā un piedaloties ikdienas skolas dzīvē, bērni apgūst cieņu pret sevi, citiem un dabu, attīstot sociālo apziņu un gatavību uzņemties atbildību.
Valdorfa skolā skolotāja personība ir tikpat svarīga kā mācību programma. Skolotājs nevis tikai nodod zināšanas, bet ir cilvēks, kurš pats aug, iedvesmo un kalpo kā piemērs bērnam.
Galvenā atšķirība — holistiska, bērna attīstībai pielāgota pieeja, kurā galvenā loma ir dzīvajam mācību procesam, ritmam, mākslai, kustībai un attiecībām. Bērns netiek vērtēts tikai ar atzīmēm, bet caur to, kā viņš izprot lietas (un uzdoto), kā arī – pēc iekšējās motivācijas.
Jo mērķis nav salīdzināt bērnus savā starpā, bet gan veicināt izpratni un iekšēju atbildību. Atgriezeniskā saite tiek sniegta mutiski un rakstiski (vērtējuma aprakstā), uzsverot progresu, nevis kļūdas.
Jā, skolā tiek apgūta pilna izglītības programma: matemātika, valodas, dabaszinātnes, mākslas un amatniecība. Taču tas tiek darīts stundās, kas atbilst bērna attīstības posmam un emocionālajam briedumam, bieži integrējot vairākus priekšmetus vienotā tematikā.
Valdorfa pedagoģijā mājasdarbi tiek uzdoti ļoti maz vai netiek doti vispār, īpaši sākumskolas posmā (1.–6. klase). Šai pieejai ir dziļi pedagoģiski iemesli, kas balstās bērna attīstībā un mācīšanās psiholoģijā.
Pēc intensīva mācību procesa dienas laikā bērnam ir vajadzīgs laiks brīvai spēlei, kustībai, dabai, ģimenei un atpūtai. Tas nav tikai patīkams bonuss — tas ir attīstības vajadzība, lai smadzenes nostiprinātu mācīto un emocionāli atjaunotos.
Valdorfa skolotājs mācību procesu organizē tā, lai bērns mācītos jau skolā, caur pieredzi un līdzpārdzīvojumu — ar stāstiem, kustību, diskusijām. Mājasdarbi šādā sistēmā nav nepieciešami kā “atskaitīšanās” forma.
Mājasdarbi bieži kļūst par kontroles mehānismu. Valdorfa pedagoģijā galvenais mērķis ir attīstīt bērna iekšējo vēlmi mācīties, izzināt un būt aktīvam — nevis darīt uzdevumu “tāpēc, ka jādara”.
Valdorfa pieeja uztver ģimeni kā svarīgu audzināšanas daļu. Brīvais laiks mājās ir iespēja kopt attiecības, darboties praktiski, lasīt, iet dabā. Pārblīvēts mācību grafiks to traucē.
Nav tā, ka nekad nav mājasdarbu. Lielākajās klasēs vai konkrētām vajadzībām (piemēram, projekta sagatavošanai, lasīšanai, radošam uzdevumam) mājasdarbi tiek doti pārdomāti un ar jēgu.
R. Šteiners uzsvēra, ka mācīšanās ir dzīvs un ritmisks process, kurā pārslodze un mehāniska atkārtošana var pat kaitēt. Tāpēc dzīvs kontakts stundā + brīvs laiks ārpus tās = veselīgs, harmonisks attīstības ceļš.
Jā. Ogres Baltā Valdorfa skola ir valsts akreditēta skola (Reģistrācijas numurs: 1712803352), kura sekmīgi sagatavo bērnus turpmākai izglītībai. Mācīšanās pamatā ir estētiskā spriestspēja (atšķirt vērtīgo no nevērtīgā), spēja izteikties, domāt radoši un risināt problēmas — prasmes, kas ir vērtīgas jebkurā izglītības līmenī.
Ogres Baltajā Valdorfskolā katrs mācību priekšmets tiek integrēts caur stāstiem, mākslu un praktisko darbu, radot bagātīgu un jēgpilnu mācību pieredzi. Bērni mācās matemātiku caur ritmu un kustībām, valodas caur spēlēm un lugām, un dabaszinības caur tiešu saskarsmi ar dabu. Šāda pieeja nodrošina, ka mācības ir ne tikai efektīvas, bet arī aizraujošas un atbilstošas bērna attīstības posmam.